Skudru sugas
BŪTISKĀKIE VĀRDI PAR SKUDRĀM – 1. DAĻA
Dec
BŪTISKĀKIE VĀRDI PAR SKUDRĀM – 1. DAĻA
Skrejošo skudru dzīves cikls, barošanās un ekoloģiskās attiecības
Skrejas ir vieni no ietekmīgākajiem organismiem uz Zemes, kas veido ekosistēmas ar savām sarežģītajām sabiedrībām, daudzveidīgo uzturu un sarežģītajām mijiedarbībām ar citām sugām. Lai novērtētu, kā šie mazie kukaiņi spēlē tik lielu ekoloģisko lomu, ir svarīgi izprast vārdnīcu, ko izmanto, aprakstot skreju bioloģiju un uzvedību. Būtiskākais vārdu krājums par skudrām – 1. daļa nav izsmeļošs, bet drīzāk izklāsta pamatjēdzienus, kas saistīti ar skudru dzīves ciklu, barošanās stratēģijām un ekoloģiskajām attiecībām, nodrošinot būtisku pamatu, uz kura balstīties turpmākai izpētei un diskusijām.
1. Olu
Skrejošo skudru olas ir mazas, ovālas vai apaļas un caurspīdīgas. Tās ir attīstības pirmā stadija, un tās dēj skudru māte.
2. Kāpurs
Kāpuri izšķiļas no olām un izskatās kā mazi, bezkāju kāpuri. Tie ir pilnībā atkarīgi no strādniekiem, kas tos baro.
3. Kūniņa
Kūka ir pārejas posms, kurā skudra pārveidojas par pieaugušo.
4. Kails Pupa
Dažas sugas ražo kūniņas bez kokona. Tās sauc par kailām kūniņām.
5. Kāpurs Pupa
Instar pupa ir kūniņa, kas tuvojas metamorfozes beigām, kad pieaugušā pazīmes kļūst skaidri redzamas.
6. Trofiskā ola
Trofiskās olas ir nedzīvspējīgas olas, kas tiek dētas kā barības avots un ko bieži izmanto dibinātājas mātes, lai barotu pirmās paaudzes strādnieces.
7. Trofalakse
Trofalaksija ir šķidras barības apmaiņa starp skudrām no mutes uz muti. Tā ļauj barības vielām cirkulēt visā kolonijā. Tā arī ļauj ķīmiskajiem signāliem pārvietoties no vienas skudras antenas uz citu.
8. Trofobioze
Trofobioze apraksta savstarpēji izdevīgas attiecības starp skudrām un citiem kukaiņiem, piemēram, lapgrauzēm, kur skudras saņem cukurotus izdalījumus apmaiņā pret aizsardzību.
9. Mirmekohorija
Mirmekohorija ir sēklu izplatīšana, ko veic skudras. Pārvadājot sēklas, skudras spēlē svarīgu ekoloģisku lomu augu reprodukcijā. Messor ģints sugas ir sēklu izplatīšanas čempiones.
10. Keystone savstarpējā palīdzība
Ja ekosistēma ir ļoti atkarīga no skudru starpniecības, piemēram, sēklu izplatīšanā, šādas attiecības uzskata par galveno savstarpējo izdevīgumu. Klasisks galvenā savstarpējā izdevīguma piemērs ir sastopams Āfrikas savannās, kur akāciju koki sadarbojas ar skudrām, piemēram, Crematogaster mimosae. Koki nodrošina patvērumu un barību, bet skudras tos nežēlīgi aizstāv pret zālēdājiem. Izņemot skudras, sistēma sabrūk: akāciju izdzīvošanas iespējas samazinās un visa augu kopiena tiek pārveidota.
11. Savstarpējā izdevīguma attiecības
Savstarpējā palīdzība ir bioloģiska mijiedarbība starp divām dažādām sugām, kurā abi partneri gūst labumu. Skudru gadījumā klasisks piemērs ir skudru un laputu savstarpējās attiecības: skudras aizsargā laputis no plēsējiem, un apmaiņā laputis sniedz saldas sekrēcijas (medusrasu). Savstarpējā izdevīguma attiecības var būt fakultatīvas (izdevīgas, bet ne obligātas) vai obligātas (nepieciešamas izdzīvošanai).
12. Parazītisms
Parazitisms ir attiecības, kurās viens organisms gūst labumu uz otra rēķina. Parazīts iegūst barību, patvērumu vai reprodukcijas iespējas, bet saimnieks tiek kaitēts, lai gan parasti netiek nogalināts uzreiz. Skudru gadījumā parazītiskās sugas var izmantot citas kolonijas darbaspēku, paļaujoties uz saimniekskudru palīdzību, lai audzinātu savu perēkli.
13. Komensālisms
Komensālisms ir mijiedarbība, kurā vienai sugai tas nāk par labu, bet otrai tas nepalīdz un arī nekaitē. Daži posmkāji dzīvo skudru ligzdās, barojoties ar atkritumiem vai izmantojot aizsardzību, neietekmējot pašas skudras.
Pārskats par izplatītākajām ekoloģiskajām attiecībām starp sugām
Zemāk esošajā tabulā ir apkopoti trīs galvenie ekoloģisko mijiedarbību veidi, kas nosaka sugu līdzāspastāvēšanu un savstarpējo ietekmi ekosistēmās. Salīdzinot ietekmi uz katru iesaistīto sugu, tabula sniedz skaidru, vizuālu pārskatu, lai saprastu, vai mijiedarbība ir labvēlīga, neitrāla vai kaitīga. Šādas attiecības (sākot no savstarpēji izdevīgām partnerattiecībām līdz vienpusējai izmantošanai) ir ekoloģiskās dinamikas pamatā, ietekmējot populāciju stabilitāti, kopienas struktūru un evolūcijas trajektorijas visā dabiskajā vidē.
| Attiecību veids | Suga A | Suga B | Apraksts |
|---|---|---|---|
| Savstarpējums | + | + | Abas sugas gūst labumu no mijiedarbības |
| Komensālisms | + | 0 | Viena suga gūst labumu, bet otrai tas neietekmē |
| Parazītisms | + | − | Viena suga gūst labumu uz otras rēķina |
Leģenda
- + = pozitīva ietekme
- − = negatīva ietekme
- 0 = neitrāls (nav izmērāma ietekme)
